Mīmirs
Mīmirs joma: mitoloģija
Skandināvu mitoloģijā — milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pamodīsies dievi, un Odins Sleipnira mugurā dosies uz Mīmira avotu lūgt padomu Mīmiram.
- Daudzos mītos Odins saistīts ar gudrību un dzeju ( Odins atdeva aci, lai varētu padzerties no Mīmira gudrības avota, deva āsiem un " tiem, kas spēj radīt" poēzijas medu).
- Odina atribūts ir astoņkājainais zirgs Sleipnirs un Mīmira galva, kas pareģo nākotni, kā arī rūķu šķēps Gungnirs, kas vienmēr trāpa mērķī ( kad Odins šo šķēpu iemet vānu karapulkā, sākas pirmais karš — starp vāniem un āsiem), maģisks zelta gredzens Draupnirs, no kura katru devīto nakti parādās astoņi jauni gredzeni, htoniskas būtnes: divi kraukļi Hugins ( " doma") un Munins ( " atmiņa"), divi vilki Geri ( " alkatība") un Freki ( " rijība").
- Poētiskajā Edā Igrasils dēvēts arī par Mīmameidu ( " Mímameiðr" - 'Mīmira koks').
- Kopā ar Mīmiru Hēnirs dodas pie vāniem kā gūsteknis, lai noslēgtu pamieru starp āsiem un vāniem.