Lauma
Lauma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Lauma | Laumas |
| Ģen. | Laumas | Laumu |
| Dat. | Laumai | Laumām |
| Akuz. | Laumu | Laumas |
| Lok. | Laumā | Laumās |
Baltu mitoloģijā – sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Laumas Ainas Keidenas atbrīvošanu no tiesneša amata
- Savukārt tāllēkšanas finālā neveiksmīgi trešdien startēja māsas Lauma un Māra Grīvas.
- Laumai ieteikts ķīmijas terapijas kurss, kuru viņa sāka novembra vidū.
- Bergas teiktajam piekrīt Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestra dalībniece Lauma Ozola.
- No Latvijas sportistiem šim amatam bija nominēta arī tāllēcēja Lauma Grīva.