Laudohn
Laudohn vārds svešvalodā; vācu, vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
1.Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
2.Ļaudona.
Avoti: LPag, KV, FV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1457. gadā Ļaudonas pils ( " Laudohn") minēta to piļu sarakstā, kam bija savs pilsnovads un draudze.
- 1759. gada aprīlī viņš arī mainīja savu uzvārda rakstību no " Laudohn" uz " Loudon", kas to padarīja " skotiskāku" ( līdzīgi, kā " Bühren" savā laikā pārtapa par " Biron").
- Pirmās ziņas par Laudonu dzimtu ir sastopamas 1432. gada dokumentā, kas liecina, ka Rīgas arhibīskaps Henings nodevis lēnī kādam Oto fon Laudonam ( " Otto von Laudohn") 4 arklus un 6 pūrvietas zemes pie " viņa kunga sētas" Tocītes ( Tocenes) upes krastos.
- Agrākos laikos Ļaudonas pagasta teritorijā bijušas Ļaudonas muiža ( " Laudohn" jeb " Liograd") ar Toces ( " Tootzen") un Ancīšu ( " Anzeht") pusmuižām, Ļaudonas mācītājmuiža, Sāvienas ( " Sawensee"), Aburta ( " Lügen"), Aiviekstes ( " Eustehn") muižas, Ozolu, Valdeķu ( " Waldeck") un Muižnieku pusmuižas.
- Cēsu apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Cēsis ( Wenden) un 16 draudzes novadi: Āraiši ( " Arrasch"), Bērzaune ( " Bersohn"), Kalsnava-Vietalva ( " Kalzenau"), Ērgļi-Ogresmuiža ( " Erla-Ogershof"), Lazdona ( " Lasdohn"), Ļaudona ( " Laudohn"), Liepa-Vestiena ( " Linden-Festen"), Liezere ( " Löser"), Lubāna ( " Luban"), Vecpiebalga ( " Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof"), Jaunpiebalga ( " Neuhof, Pebalg-Neuhof"), Rauna ( " Ronneburg"), Skujene ( " Schujen"), Dzērbene-Drusti ( " Serben-Drostenhof"), Cesvaine ( " Seswegen"), Cēsis ( " Wenden")