Kursa1
Kursa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | Kursa | Kursas |
Ģen. | Kursas | Kursu |
Dat. | Kursai | Kursām |
Akuz. | Kursu | Kursas |
Lok. | Kursā | Kursās |
Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
Stabili vārdu savienojumiKursas Staburags. Kursas svīta. Kursas zemiene.
- Kursas Staburags — Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā
- Kursas svīta — augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Kursas zemiene — dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
- Miera Kursa vēsturisks — 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Avoti: LE1, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- XV– XVI gadsimtā šajās vietās apmetās no Kursas atceļojušie zvejnieki.
- Par mazpulcēniem kā simbolu lauksaimniecības nākotnei raksta " Kursas Laiks".
- Plašāk par izstādi lasiet 17. februāra laikrakstā " Kursas Laiks".
- Plašāk lasiet piektdienas, 14. jūnija laikrakstā " Kursas Laiks".
- Sportistu atsauksmes par sacensībām lasiet " Kursas Laika" 15. janvāra numurā