Kukers
Kukers vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Kukers | Kukeri |
| Ģen. | Kukera | Kukeru |
| Dat. | Kukeram | Kukeriem |
| Akuz. | Kukeru | Kukerus |
| Lok. | Kukerā | Kukeros |
Slāvu mitoloģijā – auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Thracian rituālus, piemēram, Zarezan, Kukeri un Martenitza ir līdz pat šai dienai glabā dzīvs mūsdienu bulgāru kultūru.
- Balkānos vienā masku grupā lielākā daļa masku ir vienādas, piemēram, visi kukeri jeb survakari ( dažviet mēdz būt arī Lācis, Jaunais pāris, Mācītājs u.
- Kopā ar viņiem klipā iesaistīti arī vairāki dzīvnieki – zirgs, krauklis, ērglis un dūja, no kuriem katrs simbolizē kaut ko citu, bet cita starpā klipā parādās arī Bulgāru tradīcijās daudzinātais tēls " Kukeri", kurš vēsturiski atbild par visa ļaunā aizbaidīšanu.