Paplašinātā meklēšana

Meklējam Kuka.

Atrasts vārdos (4):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (120):

Arutana apdzīvota vieta Kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
CK Kuka Salas, teritorijas divburtu kods
COK Kuka salas, teritorijas trīsburtu kods
Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte
platysteira Kukaiķērāju dzimtas ģints
knausis Kukainis
knauslis Kukainis
rāpainis Kukainis
vaguls Kukainis
četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm
ragana Kukainis ar gariem ragiem
garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
gnīdlaiža Kukainis, arī spindele
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos
racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas
dikstīns Kukainis, kas uzmācas zirgiem
saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
insekts Kukainis, mūdzis
moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem
zvimbulis Kukainis, vabole
košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile
iekūņošanās Kukaiņa kāpura pārvēršanās kūniņā
kūnis Kukaiņa kūniņa
okstonis Kukaiņa tausteklis (antena)
meropidae Kukaiņdzeņu dzimta
merops Kukaiņdzeņu dzimtas ģints
insectivora Kukaiņēdāji - lakstaugi, kam papildu barības avots ir kukaiņi
insectivora Kukaiņēdāji - zīdītāju klases kārta
entomofāgi Kukaiņēdāji dzīvnieki un augi, kuru pamatbarība ir kukaiņi
kukaiņēdējs Kukaiņēdājs
kukaiņēži Kukaiņēdājs
gaļēdājs Kukaiņēdājs (par augiem)
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas
ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru
daikti Kukaiņi
insecta Kukaiņi
insekti Kukaiņi
kustoņa Kukaiņi
smicenes Kukaiņi (utis, blusas u. tml.)
ametaboli Kukaiņi, kas attīstās tieši no olas, bez metamorfozes
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni
laupītājkukaiņi Kukaiņi, kas uzbrūk citiem kukaiņiem un no tiem pārtiek
kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji
sūcējkukaiņi Kukaiņi, kuru mutes orgāni ir piemēroti sūkšanai
platysteirinae Kukaiņķērāju apakšdzimta
dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
entomophthora Kukaiņpelējumi
entomophthoraceae Kukaiņpelējumu dzimta
empusa Kukaiņpelējumu dzimtas ģints
entomophthorales Kukaiņpelējumu rinda
kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca")
ķikuris Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs
ķikurs Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs
cirmuļains Kukaiņu, tārpu izēsts (koks)
čupurs Kukaragas
kukeragas Kukaragas
kunkurprece Kukaragas
kupalači Kukaragas
kupaprece Kukaragas
pečpauna Kukaragas
picīpauna Kukaragas
picpauna Kukaragas
pikāpauna Kukaragas
ušavi Kukaragas
čikrigās Kukaragās
ķikaragos Kukaragās
ķiķerēs Kukaragās
ķikuragos Kukaragās
ķikuros Kukaragās
kukačās Kukaragās
kukalzēs Kukaragās
kukaprecē Kukaragās
kukaragā Kukaragās
kukaragos Kukaragās
kukaredzēs Kukaragās
kukarēs Kukaragās
kukargā Kukaragās
kukargos Kukaragās
kukarigās Kukaragās
kukarzēs Kukaragās
kukažās Kukaragās
kukurakā Kukaragās
kukurē Kukaragās
kukurēs Kukaragās
kukurlādē Kukaragās
kukurzās Kukaragās
kumbračās Kukaragās
kupačās Kukaragās
picāpaunā Kukaragās
pičpaunā Kukaragās
uzkunkurēt Kukaragās uznest
kukuržās Kukaragās; kukurzās
kukurzēs Kukaragās; kukurzās
Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Avarau Palmerstona - sala Kuka Salās (_Avarau_)
Arorani pilsēta Okeānijā (_Arorangi_), Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.)
Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā
Titikaveka pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 1050 iedzīvotāju (2001. g.)
Aitutaki sala Klusajā okeānā (_Aitutaki_), Dienvidu Kuka salu ziemeļos
Ātiu sala Klusajā okeānā (_Ātiu_), Kuka Salās, Dienvidu Kuka salu grupas Nāpūtoru salās
Rarotonga sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m
Penrina Tonareva, atols Kuka salu ziemeļu grupā Klusajā okeānā
Avatera upe Jaunzēlandē (_Awatera_), Dienvidsalas ziemeļaustrumu daļā, ietek Kuka šaurumā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kuka.