Kujāvija
Kujāvija īpašvārds, vietvārds
Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. – kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk – Inovroclavu.
Stabili vārdu savienojumiKujāvijas Aleksandrova.
- Kujāvijas Aleksandrova — Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā
Avoti: PZT, Npī
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1309. gadā Vācu ordeņa valstij pievienoja lielāko daļu Pomerelijas, bet 1343. gadā atteicās no Kujāvijas un Dobriņas zemes par labu Polijai.
- Duisburgas Pētera hronikas notikumu aprakstā par 1291. gadu ir minēts, ka Vītenis bijis Lietuvas ķēniņa Pukuvera jeb Butvīda ( " Pucuwerus rex Lethowie") dēls, ko tēvs sūtījis karagājienā pret poļiem uz " Bristenes ( Brestas) zemi", kur Kujāvijas kņazi Kazimirs ( " Casimirus") un Vladislavs Elkonītis ( " Lochoto") vērsās pēc palīdzības pie Prūsijas mestra Meinharda:
- Savukārt Duisburgas Pētera hronikas notikumu aprakstā par 1291. gadu ir minēts, ka Lietuvas ķēniņš jau ir Pukuvers ( " Pucuwerus rex Lethowie"), kas savu dēlu Vīteni šajā gadā nosūtījis karagājienā pret poļiem uz " Bristenes ( Brestas) zemi", kur Kujāvijas kņazi Kazimirs ( " Casimirus") un Vladislavs Elkonītis ( " Lochoto") vērsās pēc palīdzības pie Prūsijas mestra Meinharda:
- Pēc kronēšanas par Polijas karali un kristīšanās par Vladislavu viņa pilnais tituls skanēja: " Vladislavs, no Dieva žēlastības karalis Polijai un Krakovas, Sandomiras, Seradzas, Lenčicas, Kujāvijas zemēm, Lietuvas dižkungs, Pomerānijas un Krievijas ( Rutēnijas) u.c. kungs un mantinieks" ( " Wladislaus Dei gracia rex Polonie necnon terrarum Cracovie, Sandomirie, Syradia, Lancicie, Cuiavie, Lithuanie princeps supremus, Pomoranie Russieque dominus et heres etc.)
- 1798.gadā pilsēta tika nacionalizēta un vairs nav Kujāvijas arhibīskapa īpašums.