Krāslava
Krāslava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Krāslava |
| Ģen. | Krāslavas |
| Dat. | Krāslavai |
| Akuz. | Krāslavu |
| Lok. | Krāslavā |
1.Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
Stabili vārdu savienojumiKrāslavas Augusta akmens.
- Krāslavas Augusta akmens — ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
- Krāslavas Kalna dzirnavezers — uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
- Krāslavas Lejas dzirnavezers — uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
- Krāslavas novads — novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Krāslavas pagasts — pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
- Krāslavas perspektīvais smilts laukums — atrodas Krāslavas austrumu malā, platība - 400 ha, derīgā slāņa vidējais biezums - 12 m
- Krāslavas rajons vēsturisks — pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Krāslavas slāņkopa — venda statigrāfiskā vienība Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums — līdz 95,5 m, nodalīta Krāslavas 104. urbuma intervālā 669,5-765,0 m dziļumā
- Krāslavas stacija — Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants
- Stacija “Krāslava” — apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
2.Jāņupīte, Daugavas pieteka.
Avoti: LPil, AtvL, LPag, LC, LE1, Lūn1, Lūn2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, Indras vidusskola atrodas Krāslavas rajona Indras pagasta Indras ciemā.
- 1.6. ēkas un būves Krāslavas rajona Dagdā, Pasta ielā 47;
- Par nekustamā īpašuma Krāslavā, Augusta ielā 62, saglabāšanu valsts īpašumā
- SIA " LER-8" izdod Krāslavas rajona laikrakstu " Ezerzeme".
- Par zemesgabala " Robežkontrole" Krāslavas rajona Indras pagastā saglabāšanu valsts īpašumā