Koteļnija
Koteļnija īpašvārds, vietvārds
Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība – 11700 kvadrātkilometru, augstums – līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.).
Avoti: LģE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koteļnijas salā valda arktiskās tundras klimats, ziemeļu daļā — arktiskais tuksnesis.
- Ilgu laiku Koteļnija tika izmantota tikai polārlapsu medībām un mamutu kaulu ievākšanai.
- Koteļnija veido salas lielāko, rietumu daļu ( 11 700 km ²).
- Bunges Zeme ( , ) ir Koteļnijas salas vidējā daļa, ko lielākoties veido smilšu līdzenums.
- Pirmie no eiropiešiem Koteļnijas salas galveno rietumu daļu 1773. gadā atklāja krievu rūpnieki Ivana Ļahova vadībā.