Kilikija
Kilikija īpašvārds, vietvārds
Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
Stabili vārdu savienojumiKilikijas Vārti. Kilikijas zemiene.
- Kilikijas Vārti — kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
- Kilikijas zemiene — Čukurova
Avoti: PZT
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmēram 1080.—1375. gados pastāvēja armēņu karaliste ( cariste) Kilikijā mūsdienu dienvidu Turcijā.
- Lielas armēņu kopienas dzīvoja Konstantinopolē un Kilikijā, kur bija pastāvējusi viduslaiku armēņu karaliste.
- Usakas nometnē izdzīvoja tikai katrs trešais, un, astoņpadsmit mēnešus noskaldījis klints bluķus smalkās šķembās, viņš drīkstēja doties uz Kilikiju.
- Šī dinastija valdīja Kilikijas Armēņu karalistē, valstī, kas paplašinājās un attīstījās 12. un 13. gadsimtā, līdz 1375. gadā to iekaroja mameluki.
- Marks Tullijs Cicerons, būdams prokonsuls Kilikijā un atbildīgais par astoņu tiesas iecirkņu jurisdikciju savā provincē, 50. gadā pr.Kr. no 13. februāra līdz 15. martam savu darbību izvērsa Laodiķejā.