Idums
Idums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Idums |
| Ģen. | Iduma |
| Dat. | Idumam |
| Akuz. | Idumu |
| Lok. | Idumā |
Idumeja.
Avoti: LME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Idumeja, arī Idums ( ) bija zeme ar jauktu iedzīvotāju ( līvu un latgaļu) sastāvu ( 1207—1218).
- nevarēja atrasties Idumā , resp
- svētniekiem legāts apceļoja misijas apgabala daļu , bij Turaidā , Lēdurgā , Metsepolē , Idumā , Latgalē un Igaunijā
- Kopā ar bīskapu Albertu , Sēlijas bīskapu Lambertu , hronistu Heinrihu un citiem legāts apceļoja misijas apgabalu , apmeklējot Turaidu , Lēdurgu , Metsopoli , Idumā , Latgali un Igauniju
- T as robežas varam noteikt aptuveni r os un dr os tai bij kopēja robeža ar Visvalža Jersiku , z os gar Straupes un Rubenes Iduma un Imeras draudzēm līdz Līdeces Briedes upei un tās ietekai