Ižora
Ižora īpašvārds, vietvārds
1.Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
2.vēsturisks Ižoras zeme – apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
Avoti: PZT, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ģeoloģiski tās tuvākais analogs ir Ižoras augstiene Krievijas Ļeņingradas apgabalā.
- Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada augustā viņu pārcēla uz 293. Ižoras kājnieku pulku.
- Apakškembrija pati zemākā robeža iet cauri Ižoras svītas smilšakmenim, " Zilo mālu" svītas iet cauri mālainajiem nogulumiem, pēdējo droši var pieskaitīt apakškembrijam, toties Ižoras svītas smilšakmens pieskaitāms viduskembrijam.
- Vienīgais avots ir 14. gadsimtā uzrakstītā Pirmā Novgorodas hronika, kurā minēts, ka zviedri kopā ar norvēģiem un somiem Tavastijas bīskapa Spiridona vadībā ieradās ar kuģiem un apmetās pie Ižoras upes ietekas, gatavojoties uzbrukt Ladogas cietoksnim.
- Ižoras kapi