Hugins
Hugins vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hugins | Hugini |
| Ģen. | Hugina | Huginu |
| Dat. | Huginam | Huginiem |
| Akuz. | Huginu | Huginus |
| Lok. | Huginā | Huginos |
Skandināvu mitoloģijā – viens no diviem (otrs Munins) Odina kraukļiem – izlūkiem (isl. val. – domājošais).
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Odina atribūts ir astoņkājainais zirgs Sleipnirs un Mīmira galva, kas pareģo nākotni, kā arī rūķu šķēps Gungnirs, kas vienmēr trāpa mērķī ( kad Odins šo šķēpu iemet vānu karapulkā, sākas pirmais karš — starp vāniem un āsiem), maģisks zelta gredzens Draupnirs, no kura katru devīto nakti parādās astoņi jauni gredzeni, htoniskas būtnes: divi kraukļi Hugins ( " doma") un Munins ( " atmiņa"), divi vilki Geri ( " alkatība") un Freki ( " rijība").
- Hugins atspoguļo prātu, Munins intuīciju.
- Bruņucepures " ar ragiem" patiesībā ir bruņucepures ar dieva Odina kraukļu Hugina un Miniia spārniem.
- Līdzīgi kā Hugins un Mugins, šie melnie putni tiek uzskatīti skandināvu zemēs par Odina pavadoņiem.
- Odinam uz katra pleca sēž pa krauklim: Hugins ( doma) un Mugins ( atmiņas), kuri katru dienu aplido pasauli un pēc tam ziņo Odinam par visu redzēto.