Hrīss
Hrīss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hrīss | Hrīsi |
| Ģen. | Hrīsa | Hrīsu |
| Dat. | Hrīsam | Hrīsiem |
| Akuz. | Hrīsu | Hrīsus |
| Lok. | Hrīsā | Hrīsos |
1.Grieķu mitoloģijā – priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris.
2.Grieķu mitoloģijā – Hrīsa mazdēls, Agamenona un Hriseīdas dēls, ko māte uzdeva par Apollona dēlu.
Avoti: MitE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā dzejnieks stāsta, ka Hrīss lūdz Agamemnonu atlaist viņa meitu.
- Agamemnons dusmojas, un Hrīss, neko nepanācis, nolād ahajiešus, piesaukdams Apollonu.
- Pēc tam viņš stāsta, it kā pats būtu Hrīss, un mēģina pēc iespējas panākt, lai mums liktos, ka runā nevis Homērs, bet vecais priesteris.
- Kad Homērs saka, ka Hrīss, ieradies ar izpirkuma naudu par savu meitu, lai lūgtu ahajiešus un it sevišķi abus valdniekus, nerunā tomēr, it kā būtu kļuvis par Hrīsu, bet runā arvien vēl kā Homērs, tad ziniet, ka šeit ir vienkāršs atstāstījums, nevis atdarināšana.