Hors
Hors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hors | Hori |
| Ģen. | Hora | Horu |
| Dat. | Horam | Horiem |
| Akuz. | Horu | Horus |
| Lok. | Horā | Horos |
Saules un debesu dievs seno ēģiptiešu mitoloģijā, Ozīrisa un Izīdas dēls; faraonu aizbildnis.
Avoti: EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hori 1979. gadā pirmais aprakstīja asinsvadu kūlīšu transplantāciju AVN ārstēšanā ( 51).
- Senajā Ēģiptē dievu Horu attēloja kā piekūnu.
- Petras pilsēta atrodas Hora kalna nogāzē.
- 19.30 spēlēs konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ronans O'Hora kopā ar Liepājas simfonisko orķestri diriģenta Imanta Rešņa vadībā.
- Klīnikā panākumus šī metode neguva tieši tā iemesla dēļ, ka rezultāti bija neapmierinoši - gluži pretēji Hori datiem.