Himirs
Himirs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | Himirs | Himiri |
Ģen. | Himira | Himiru |
Dat. | Himiram | Himiriem |
Akuz. | Himiru | Himirus |
Lok. | Himirā | Himiros |
Skandināvu mitoloģijā – milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru.
Avoti: PmV