Himavats
Himavats vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Himavats | Himavati |
| Ģen. | Himavata | Himavatu |
| Dat. | Himavatam | Himavatiem |
| Akuz. | Himavatu | Himavatus |
| Lok. | Himavatā | Himavatos |
Himalajs joma: mitoloģija
Senindiešu mitoloģijā – dievs, kas personificē Himalaju virsotni, rākšasu, pišāču un jakšu mājokli.
Avoti: MitE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māte Ganēšam un Skandam ( Muruganam), Himalaju dieva Himavata un Apsara Menas ( Mengas) meita, dievietes Gangas jaunākā māsa.
- Budisma tekstos līdzās Meru minēts arī Himavats ( indiešu mitoloģijā; to dēvē par " kalnu valdnieku", ko tathāgata lieto par spilvenu.