Helma
Helma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Helma |
| Ģen. | Helmas |
| Dat. | Helmai |
| Akuz. | Helmu |
| Lok. | Helmā |
Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Avoti: LpA, Wi
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Helma pasniedzās aiz durvīm, paņēma linu velējamo un pakratīja gaisā.
- Pa ausu galam viņš saklausīja Helmu sarunājamies ar māti tepat virtuvē.
- Kājas vilkdama, skatienu nodūrusi, Helma slampāja uz mātes pusi.
- Neparastākie meiteņu vārdi bijuši Šarlīna, Dāmiana, Helma, Eliana Milli.
- 1934. gadā Švābes otrā sieva Helma Švābe nomira no tuberkulozes.