Hekate
Hekate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hekate | Hekates |
| Ģen. | Hekates | Hekatu |
| Dat. | Hekatei | Hekatēm |
| Akuz. | Hekati | Hekates |
| Lok. | Hekatē | Hekatēs |
Grieķu mitoloģijā – krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
Avoti: MitE, EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Triju ceļu krustojumā, kas svēts Hekatei, tiek vērtētas mirušo dvēseles.
- Par posma vērtīgāko spēlētāju tika atzīta uzvarētājkomandas “ Hekate” spēlētāja Sanita Šreibere.
- Persefone sauca palīgā savu tēvu, taču viņas kliedzienu dzirdēja vienīgi Hekate un Hēlijs.
- No kontinenta tās atdala Hekates šaurums austrumos.
- Nosaukuma izcelsme meklēta arī trāķiešu vārdā " fosforos" ( " Φωσφόρος", gaismeklis), kādā dēvēta dieviete Hekate.