Halirotijs
Halirotijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Halirotijs | Halirotiji |
| Ģen. | Halirotija | Halirotiju |
| Dat. | Halirotijam | Halirotijiem |
| Akuz. | Halirotiju | Halirotijus |
| Lok. | Halirotijā | Halirotijos |
Grieķu mitoloģijā – Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Avoti: MitE