Halikarnāsa
Halikarnāsa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Halikarnāsa |
| Ģen. | Halikarnāsas |
| Dat. | Halikarnāsai |
| Akuz. | Halikarnāsu |
| Lok. | Halikarnāsā |
Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) – viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs.
Avoti: LEV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās celtas ap 350. gadu p.m.ē. viņa valdījumu centrā Halikarnāsā, mūsdienu Bodrumā Turcijā.
- Uz seno Troizēnas valdīšanas laiku attiecas divu troizēniešu koloniju — Halikarnāsas un Mindas dibināšana.
- Hērodots no Halikarnāsas ( dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
- Otra hipotēze, kuru piedāvāja sengrieķu autors Halikarnāsas Dionīsijs noteica, ka etruski vienmēr bija dzīvojuši Itālijas teritorijā, ka tie bijuši vietējie iedzimtie.
- Saskaņā ar sengrieķu vēsturnieka Halikarnāsas Dionīsija atstātajām ziņām etruski sevi paši apzīmēja ar nosaukumu " Rasenna", ko pierāda to atstātie uzraksti, uz kuriem bieži ir sastopami iniciāļi " rasna".