Haiks
Haiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Haiks | Haiki |
| Ģen. | Haika | Haiku |
| Dat. | Haikam | Haikiem |
| Akuz. | Haiku | Haikus |
| Lok. | Haikā | Haikos |
Gaiks
Armēņu mitoloģijā – varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem – astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks – mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
Avoti: MitE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas viņam atgādināja par nabaga Haiki un viņas apkaunojošo galu.
- Haiku tiek ietverts īss spēcīga pārdzīvojuma mirklis saistībā ar kādu dabas tēlu un mūžības apjautu.
- Haiku žanrs pastāv kopš 16. gadsimta, par vienu no pirmajiem autoriem tiek uzskatīts budistu mūks Moritake Arakida.
- Doktors dotu priekšroku tam, ka tu tiešām nostājies aci pret aci ar saviem ienaidniekiem, kā mēs pārējie to darām,” viņš piebilda ar žestu, kas ietvēra viņu, Haiki un siekalojošos Kemleru.
- Haiku arī hoku ( " hokku") jeb haikas ir Japānai raksturīga, īpaša, īsa bezatskaņu dzejas forma, kas savas uzbūves ziņā līdzinās tankai, tikai bez divām pēdējām rindām, tātad tā sastāv tikai no 17 zilbēm, veidojot 5 — 7 — 5 zilbju trīsrindi.