Hadings
Hadings vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hadings | Hadingi |
| Ģen. | Hadinga | Hadingu |
| Dat. | Hadingam | Hadingiem |
| Akuz. | Hadingu | Hadingus |
| Lok. | Hadingā | Hadingos |
Skandināvu mitoloģijā – Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hadings ir dāņu vikingu ķēniņa Grama un viņa sievas Signes dēls.
- Hadings piedalās karos un mirst savu padoto priekšā, izdarot pašnāvību nožņaudzoties.
- Pēc Lokera gūstā pieredzētā Hadings uzbruka ķēniņam Andvanam Daugavas pilsētā.
- Pēc tam Hadings nokļūst iepriekšējā vietā, kur kuršu vadonis Lokers viņu sagūsta.
- Pēc tam Hadings nokļūst iepriekšējā vietā, kur kuršu vadonis Lokers viņu sagūstījis.