Hēds
Hēds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hēds | Hēdi |
| Ģen. | Hēda | Hēdu |
| Dat. | Hēdam | Hēdiem |
| Akuz. | Hēdu | Hēdus |
| Lok. | Hēdā | Hēdos |
Skandināvu mitoloģijā – fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa – gaišā dieva Baldra slepkavu.
Avoti: MitE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No Hēlas atgriezīsies Baldrs un Hēds, kuri apmetīsies Valhallā.
- Tur Loki iedod bultu Baldra aklajam brālim Hēdam, un tas Baldru negribot nogalina.
- Tomēr pēc pasaules bojāejas notiks tās atdzimšana — Asgardā apmetīsies Odina dēli Baldrs, kas atgriezīsies no Hēlas valstības un samierināsies ar Hēdu
- Hēds
- Kad Baldru nogalina Hēds, viņa aiz skumjām mirst un tiek novietota blakus Baldram viņa kuģī Hringhorni ( vai arī aiz bēdām metas vīra bēru sārtā).