Gulbītis
Gulbītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Gulbītis |
| Ģen. | Gulbīša |
| Dat. | Gulbītim |
| Akuz. | Gulbīti |
| Lok. | Gulbītī |
1.Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
2.Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
3.Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
4.Guļbeits, ezers Gaigavalas pagastā.
5.Gulbju ezers Ģibuļu pagastā.
Avoti: LC, Lūn1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā teikts pasakā: “ Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas!
- "Gulbīši" ( viendzīvokļa mājas valsts īpašumā esošā 1/3 domājamā daļa)
- Leļļi bija atnākuši līdz Gulbīšu mežam.
- Jaungulbenes pagasta centrs atrodas Gulbītī.
- Re, trakie Gulbīšu ceļu pāraruši.