Goliāts
Goliāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Goliāts | Goliāti |
| Ģen. | Goliāta | Goliātu |
| Dat. | Goliātam | Goliātiem |
| Akuz. | Goliātu | Goliātus |
| Lok. | Goliātā | Goliātos |
1.Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
3.formā: ar mazo sākumburtu Centrālāfrikā izplatīta skarabeju dzimtas vabole.
Avoti: SV19, LEV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa to laiku Dāvids paķēra Goliāta zobenu un nocirta viņam galvu.
- Tā būtu jāizlasa katram rūķītim, kurš sapņo izdrāzt Goliātu.
- Kādā epizodē milzīga auguma filistietis Goliāts izaicināja uz divkauju jebkuru pretinieka karavīru.
- „Goliāt,” nomurminu, uzrunādams viņu kaujas segvārdā.
- Tas ir skaists jūdu jauneklis Dāvids, kurš divkaujā uzvarēja mītisko milzi Goliātu.