Ginnungagaps
Ginnungagaps joma: mitoloģija
Skandināvu mitoloģijā – pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība.
Avoti: R1
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms pasaules rašanās bezdibeņa Ginnungagapa ziemeļdaļa piepildījās ar ledu ( Nīflheima), savukārt dienviddaļa kļuva par uguns zemi ( Mūspellu).
- Īmirs barojās no govs piena, savukārt govs laizīja sāli, kas klāja Ginnungagapa sienas, pamazām atklādama Buri, dievu priekšteča, ķermeni.
- Būri radās, govij Audumlai laizot bezdibeņa Ginnungagapa sienu sāļo ledu ( šis mīts parādās tikai Jaunākajā Edā, taču Būri minēts arī skaldu dzejā).
- Viņš radies no sarmas, kas veidojās no atdziestošo pazemes upju ūdeņiem, kas savukārt piepildījuši pasaules bezibeni Ginnungagapu.