Franškontē
Franškontē īpašvārds, vietvārds
1.Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība – 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos – Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem – Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti – Šveici, administratīvais centrs – Bezansona.
2.Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība – ~6000 kvadrātkilometru.
Avoti: PZT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc 2016. gada reformas apvienots ar Franškontē reģionu vienotā Burgundijas-Franškontē reģionā.
- Ar 1493. gada līgumu Francija atzina impērijas kontroli pār Franškontē un citām Burgundijas zemēm – Luksemburgu un Nīderlandi.
- Šampaņa-Ardēni austrumos robežojas ar Lotringu, dienvidaustrumos ar Franškontē, dienvidos ar Burgundiju, austrumos ar Ildefransu, bet ziemeļaustrumos ar Pikardiju.
- Rona-Alpi dienvidos robežojas ar Provansas-Alpu-Azūru Krastu, dienvidrietumos ar Langdoku-Rusijonu, rietumos ar Overņu, ziemeļrietumos ar Burgundiju, bet ziemeļos ar Franškontē.
- Izveidota 933. gadā, kad Rūdolfs II ( valdīja no 912. līdz 937.g.), mūsdienu Šveices, Savojas un Franškontē valdnieks teritoriju valdnieks, ieguva arī Provansu, un par savu galvaspilsētu izvēlējās Arlu.