Fauns
Fauns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Fauns | Fauni |
| Ģen. | Fauna | Faunu |
| Dat. | Faunam | Fauniem |
| Akuz. | Faunu | Faunus |
| Lok. | Faunā | Faunos |
1.Seno romiešu mitoloģijā – lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
2.pārnestā nozīmē; formā: ar mazo sākumburtu Kaisls, uzmācīgs vīrietis.
Avoti: LLVV, LV93
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putnu un zīdītāju fauna Baltijas valstu robežās ir visai līdzīga. “
- Jūras fauna krīta periodā arī diezgan atšķirās no juras perioda faunas.
- Rezervāta faunu sastāda dažādi zīdītāji, putni, rāpuļi un abinieki.
- Antīkajā kultūrā peoniju izmantoja, lai aizsargātos pret satīru un faunu viltībām.
- manas pēdas sāka mīt palēnām augt sākušo floru un faunu.