Debora
Debora sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Debora | Deboras |
| Ģen. | Deboras | Deboru |
| Dat. | Deborai | Deborām |
| Akuz. | Deboru | Deboras |
| Lok. | Deborā | Deborās |
Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
Avoti: LEV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tobins aizvadījis laulībā ar sievu Deboru, kas arī ir psiholoģe.
- 1. vietu piešķīra dziesminiecei no Rīgas — Melisai Deborai Kaškurai.
- Bonema māsa Debora ( dzimusi 1962. gadā) ir dziedātāja un dzejniece.
- Sieviete saka savu vārdu – Debora – , lai gan to neprasu.
- Liels ir izbrīns, ka Debora atzīstas: viņa dievinot alu. "