Dūņupe
Dūņupe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Dūņupe | Dūņupes |
| Ģen. | Dūņupes | Dūņupju |
| Dat. | Dūņupei | Dūņupēm |
| Akuz. | Dūņupi | Dūņupes |
| Lok. | Dūņupē | Dūņupēs |
2.Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums – 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
4.Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums – <1 km, iztek no Dūņezera.
5.Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums – ~4 km; Dūņupīte.
6.Puršēnupe, Salacas pieteka.
7.Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu.
8.Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Avoti: LD, LPag, La1, Lūn2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie Allažiem sākas Dūņupe, kas tek uz Lielās Juglas pieteku Sudu.
- Dešupīte, Dienvidsusēja, Dūņupe, Klauce.
- Klostera mūki jau ap 1266. gadu uz nelielās Dūņupes, kas savienoja Ķīšezeru un Daugavu, uzcēla ūdensdzirnavas.
- Arupīte, Barģupe, Dūņupe, Egļupe, Ērmaņu urga, Krievupe, Ķibīte, Lorupe, Tumšupe.
- Gar Gāles ielu Mīlgrāvja muižas apkārtnē bijušās Dūņupes krastā, 19. gadsimta vidū uzcelts krogs un pirmās Vecmīlgrāvja mājas.