Bergshof
Bergshof vārds svešvalodā; vācu, vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Frīdrihs fon Lēviss of Menārs ( , ; 1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas ( " Bergshof an der Jägel") un vairāku citu muižu īpašnieks.
- Upesciema ciems ir veidojies ap bijušās Berģu muižas ( " Bergshof") centru.
- Muiža toreiz dēvēta " Aabacken mit Bolderaa oder Bergshof" — zemes pie upes ar Bolderāju jeb Berga muižu.
- Bolderāja ir daļa bijušās Daugavgrīvas draudzes novada teritorijas, kas kā apdzīvota vieta sākusi veidoties 18. gadsimtā uz kādreizējās Bolderājas muižas ( " Aahacken", " Bolderaa", " Bergshof") zemes.
- 1823. gadā " Neuermühlen" draudzē bija astoņas muižas - Ādažu ( Gaujas) muiža ar Baltezeru un Abgunsti ( " Aahof mit Neuermühlen"), Berģi ( " Bergshof"), Carnikava, Iļķene ( " Hilchensfähr"), Remberģe un Vesterota privātmuiža ( " Ringenberg mit Westerotten"), Štāles muiža ( " Stahlenhof oder Hinzenberg"), Bonaventuras muiža un mācītājmuiža ( pastorāts).