Benedikts
Benedikts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Benedikts | Benedikti |
| Ģen. | Benedikta | Benediktu |
| Dat. | Benediktam | Benediktiem |
| Akuz. | Benediktu | Benediktus |
| Lok. | Benediktā | Benediktos |
Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
Avoti: R1, MkV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Benedikta Andersona ( Benedikt Anderson) darbā „ Iztēlotās sabiedrības.
- Maltas miegs nav pirmais kuriozs, kas atgadās ar Benediktu XVI.
- Grāmatu Katoļu baznīcas galva parakstījis ar vārdu Jozefs Racingers Benedikts XVI.
- Francisks pie Benedikta XVI Gandolfo pilī pie Romas ieradās ar helikopteru.
- Benedikts vada dienas savās mājās, kas iekārtotas bijušajā klosterī Vatikānā.