Beluha
Beluha sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Beluha |
| Ģen. | Beluhas |
| Dat. | Beluhai |
| Akuz. | Beluhu |
| Lok. | Beluhā |
Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
Avoti: PZT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī Beluha sarokojās gan ar Naumovu, gan mani.
- Nāca Voss un Beluha.
- Atnāca arī Beluha.
- Īpašas pieminēšanas vērta ir monogrāfijas nodaļa par nacionālismu, no kā uzzināms, ka “ N. Beluha aicināja apņēmīgi cīnīties ar pretpadomju noskaņojumu inteliģences aprindās.
- Labs piemērs iepriekš paustajam ir Nikolaja Beluhas, kurš otrā sekretāra amatā Latvijā atradās no 1963. līdz 1978. gadam, sadarbība ar pirmo sekretāru Augustu Vosu.