Bebernine
Bebernine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Bebernine |
| Ģen. | Bebernines |
| Dat. | Beberninei |
| Akuz. | Bebernini |
| Lok. | Beberninē |
Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
Avoti: LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elvīra Šnore izteica hipotēzi, ka Dignāja atradās 13. gadsimta sākuma dokumentos minētā Bebernines novada sastāvā.
- 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās letgaļu valsts Letijas zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu no zemes, kas bija pārgājusi Bebernines pakļautībā.
- Pēc līguma noslēgšanas Bebernines robežās esošie ciemi ( ) pārgāja Rīgas bīskapa pārvaldībā.
- Elvīra Šnore izteikusi hipotēzi, ka Kaldabruņas pilskalnā varētu būt meklējams Jersikas valstī ietilpstošā Bebernines novada centrs.
- Bebernine bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.gada Letijas dalīšanas līgumā kā zeme, kas kādreiz piederēja Jersikas ķēniņam.