Banata
Banata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Banata | Banatas |
| Ģen. | Banatas | Banatu |
| Dat. | Banatai | Banatām |
| Akuz. | Banatu | Banatas |
| Lok. | Banatā | Banatās |
Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa – Dienvidslāvijā, tagad – Serbijā (Vojvodina).
Avoti: PZT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Serbijas un Banatas teritorija atradās Vācijas karaspēka okupācijas zonā, tika izveidotas Horvātijas un Melnkalnes valstis, bet pārējā teritorijā tika pievienota Vācijai, Itālijai ( Albānijai), Bulgārijai un Ungārijai.
- Dzimis etniski raibajā Banatas reģionā ģimenē ar rumāņu saknēm, Popa savu dzīvi un literāro karjeru saistīja ar Serbiju, rakstīja serbu rakstu valodā un pēc nāves, tikai brīdi pirms Dienvidslāvijas sadalīšanās, apglabāts Belgradā.
- Apkopojot šos vēsturiskos datus, var secināt, ka klostera dibināšanu cisterciešu mūki varēja veikt no 1198 līdz 1208. gadiem; kolonizējošais klosteris bija abatija Igrišā ( , ) , Banatas līdzenumā, kas tagad ietilpst Rumānijas Timišas žudecā.
- — Viņa ir dzimusi tūkstoš deviņi simti septiņdesmit otrā gada maijā Banatā Rumānijā un pagaidām vēl ir Rumānijas pavalstniece.
- Banata ( , , ) ir kultūrvēsturisks reģions Centrāleiropā.