Bafomets
Bafomets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Bafomets | Bafometi |
| Ģen. | Bafometa | Bafometu |
| Dat. | Bafometam | Bafometiem |
| Akuz. | Bafometu | Bafometus |
| Lok. | Bafometā | Bafometos |
Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
Avoti: MrJ
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bafomets sēž ar pentagrammu rotātā tronī, un viņu ieskauj smaidīgi bērni.
- Projektā nelabais attēlots kā Bafomets - radījums ar āža galvu, sievietes ķermeni, šķeltiem nagiem, sveci uz galvas un diviem spārniem.
- Bet nelops Bafomets, kas sēdējis šim uz pleca, iekodies kapteinim rīklē.
- — Tad jau tā bijusi viņa, kas parāva pie sevis jūsu kapteini un elleskaķi Bafometu.
- Un tas Bafomets...