Babajs
Babajs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Babajs | Babaji |
| Ģen. | Babaja | Babaju |
| Dat. | Babajam | Babajiem |
| Akuz. | Babaju | Babajus |
| Lok. | Babajā | Babajos |
Slāvu mitoloģijā – tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čmirjugi sranije, apzinādamies desantnieka pārākumu, apmierināti noņurd Babajs un aizpogā bikses.
- Babajs viebjas, piedurknē degunu slaucīdams.
- Man nopakaļ vilkās Babajs, kura īsto uzvārdu pirmajā piegājienā neviens nekad nevarēja izrunāt, tāpēc pat šakāļi viņu sauca par Babaju.
- Trāpīt priedē ir daudz ļaunāk, jo vari zaudēt ne tikai ausi, kā tas gadījās kazaham Babajam no mūsu rotas, bet arī pautus.
- Otrajā mūsu robinsonādes naktī pārstāja darboties rācija, mēs palikām bez sakariem, un Seržs, pārskaities kā sātans, aiztrieca mani, Midleru un Babaju izlūkos.