Bērzone
Bērzone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Bērzone | — |
| Ģen. | Bērzones | — |
| Dat. | Bērzonei | — |
| Akuz. | Bērzoni | — |
| Lok. | Bērzonē | — |
Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Avoti: LC
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzimis 1899. gadā Jaunlaicenes pagastā Majora skolas pārziņa Jāņa Slaucītāja un viņa sievas Emīlijas Paulīnes, dzimušas Bērzones, ģimenē.
- Bērzoni par Bērzauni 19.gs. beigās pārdēvēja folklorists, publicists, žurnālists, bibliogrāfs un tautskolotājs Āronu Matīss, kurš dzimis 1858.gada 12. martā Bērzones pagasta Brencēnos.
- Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils ( , sākotnēji " Bersone, Barson") bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16. gadsimtā, sagrauta 18. gadsimta sākumā, drupas tagad atrodas Madonas novada Bērzaunes pagasta Bērzaunē pie Bruņinieku mājām.
- Bērzones nosaukums kā vietas apzīmējums ticis lietots līdz pat 1938.gadam, par ko liecina daudzie biedrību nosaukumi, kas tikuši pārdēvēti šajā laikā no Bērzones uz Bērzaunes ( „ Bērzones draudzes piensaimnieku sabiedrība”, Bērzones labdarības biedrība, Bērzones draudzes lauksaimniecības biedrība, „ Bērzones lopkopības pārraudzības biedrība”, u.c.).
- Mācījās Bērzones draudzes skolā, Valkas Tērauda skolotāju seminārā.