Autīne
Autīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Autīne |
| Ģen. | Autīnes |
| Dat. | Autīnei |
| Akuz. | Autīni |
| Lok. | Autīnē |
Autina sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Autina |
| Ģen. | Autinas |
| Dat. | Autinai |
| Akuz. | Autinu |
| Lok. | Autinā |
Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
Stabili vārdu savienojumiAutīnes sacelšanās.
- Autīnes sacelšanās vārdkoptermins — pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
Avoti: LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1212. gadā Tālivaldis kā bīskapa Alberta vasalis neatbalstīja Autīnes sacelšanos.
- 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne.
- 1212. gadā notika kopīga līvu un latgaļu Autīnes sacelšanās, kura cieta sakāvi pie Satezeles.
- Stāsta " Autīnes novada princis Hamlets" sižeta pamatā ir 13. gadsimta notikumi Latvijā un Vācijā.
- Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta latgaļu un lībiešu Autīnes, Idumejas un Tālavas zemēs.