Aszute
Aszute vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas arhibīskapa 1211. g. līgumā minēts novada nosaukums, ko pētnieki saista ar Asoti.
Avoti: LE1
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1211. gadā bīskapa Alberta tiesā bija letgaļu Asotes, Lepenes un Autīnas pilsnovadi ( " castra Aszute, Lepene, Autenine"), bet Zobenbrāļu ordeņa tiesā Alenes, Zerdenes, Nigastes un Cesvaines pilsnovadi ( " castra Alene, Zerdene, Negeste, Sessowe").
- Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads " Aszute", kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti.
- Asotes pilskalns ( latīņu valodā rakstītajos tekstos: " Aszute"; ) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
- gadā līgumā par latgaļu zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute , kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti
- Duae itaque cartule parti domini episcopi assignate fuerunt , in quarum una continebatur Aszute , castrum Lepene et ville in confinio Bebernine quondam pertinentes regi in Gerzeke cum omnibus singulorum pertinentiis