Aretīno
Aretīno nelokāms lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, personvārds
Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne".
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No Aretīno paša pāvests baidījās.
- Tad tev vajadzēja zināt — nevis “ kādā tur”, bet Pjetro Aretīno grāmatā “ Vēstules par tikumību”.
- Un šis mutīgums piemīt ne tikai tirgus večiem un bābām, – tas ir arī Dantes, Bokačo, Saketi, Lorenco Lieliskā, Makjavelli, Facio delji Uberti, Čeko Andžoljēri un Sandžiminjāno Folgores mutīgums, nemaz nepieminot Berni, Burkjello, Aretīno un Lasku.