Paplašinātā meklēšana
Meklējam Arābija.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (127):
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- Acacia arabica Arābijas akācija
- Ornithogalum arabicum Arābijas baltstarīte
- Coffea arabica Arābijas kafijkoks
- Medicago arabica Arābijas lucerna
- nizarīti Arābu tautu grupa, kas dzīvo Arābijas pussalas ziemeļdaļā
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
- Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^
- Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m
- Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
- anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda
- indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos
- amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā
- tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti
- gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
- Adenas līcis jūras līcis (_Gulf of Aden_) Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Āfriku u Arābijas pussalu
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
- Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
- Bābelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km
- Kačas līcis Kačhas līcis Arābijas jūrā
- Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
- Nabišaibs kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
- Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
- Lakadivu salas Lakšadvīpu salas Arābijas jūrā
- Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
- Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
- mahra Novads un tauta Hadramūtas krastā Arābijas dienvidu nomales zemienē
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
- Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē
- Ankola pilsēta Indijā (_Ankola_), Karnātakas štatā, Arābijas jūras piekrastē
- Kavarati pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Marmagao pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bhāvnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Damāna pilsēta Indijas rietumos, Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, 35700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
- Panadži pilsēta Indijas rietumos, osta Arābijas jūras krastā, Goa štata administratīvais centrs, 40000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes
- Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
- Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
- Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē
- Nedžda Province Saūda Arābijas centrālajā daļā
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m
- Arābijas jūra pusslēgtā jūra Indijas okeānā (_Arabian sea_), starp Arābijas un Indostānas pussalu, platība - 3683 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 2734 m, lielākais - 5203 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,1 m
- Errijāda Rijāda - Saūda Arābijas galvaspilsēta
- Rubalhālī tuksnesis Rubelhālī, tuksnesis Arābijas pussalā
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija)
- Astola sala Arābijas jūrā (_Astola_), Pakistānas teritorija, Beludžistānas provinces dienvidu piekrastē
- Masīra sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- Lakšadvīpu salas salu grupa Arābijas jūrā, uz rietumiem no Indostānas pussalas, Indijā, platība — 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.); Lakadivu salas
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- SA Saūda Arābija, valsts divburtu kods
- SAU Saūda Arābija, valsts trīsburtu kods
- Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- saūdarābi Saūda Arābijas pamatiedzīvotāji
- SAR Saūda Arābijas riāls; Saūda Arābijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - halala
- Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā
- Bāirs sausgultne Jordānijas Maānas muhāfazā un Saūda Arābijas Džaufas mintakā
- Bātīns sausgultne Saūda Arābijas Šerkījas mintakas ziemeļrietumos un Kuveitas rietumu pierobežā
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
- sabeisms sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi
- saracēņi sena Arābijas cilts; šīs cilts piederīgie
- halala Sīknauda Saūda Arābijas Karalistē, Saūda Arābijas riāla simtdaļa
- smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha"
- Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas
- Austrumu province Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos
- Hasa Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos, tās senāks nosaukums
- Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara
- Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu
- konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos
- Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
- Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
- Lielais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos (arābu val. “An-Nafud”), Saūda Arābijā, platība — \~80000 kvadrātkilometru, augstums — 600-1000 m
- Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds
- Anaiza Unaiza - pilsēta Sauda Arābijas vidienē
- Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
- Tāpi upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī
- Narmada upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada
- Godāvari upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe
- Krišna upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī
- Bāhūkalāta upe Irānā, Sīstānas un Beludžistānas ostāna dienvidos, ietek Arābijas jūras Gavāteras līcī
- Inda upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos, uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km)
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
- Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta
- Abūmeda rags zemesrags Sarkanās jūras austrumu piekrastē (_Abū Madd, Ra's_), Saūda Arābijas Tebūkas mintakas dienvidos
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Arābija.