Apūle
Apūle īpašvārds, vietvārds
Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
Avoti: LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 4. Ceklis ( " Ceclis") ar centru Apūlē.
- Pēc tam, kad dāņi cieta sakāvi, zviedru ķēniņš Olafs organizēja sekmīgāku karagājienu un ieņēma Grobiņas un Apūles pilskalnus.
- Tajā vēstīts par zviedru vikingu ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai ( " urbs regni") Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ( " Ezerpils kauja") un Apūlei ( " Apulia"), ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ( " Kauja pie Apūles").
- Tajā vēstīts par zviedru vikingu ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai ( " urbs regni") Jūrpilij ( " Seeburg"), ko aizstāvējuši 7000 karavīru ( " Jūrpils kauja") un Apūlei ( " Apulia"), ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ( " Kauja pie Apūles").
- "Vita sancti Anscarii" ir arī pirmais viduslaiku avots, kurā atrodama pirmās hronoloģiski datējamās ziņas par Kursu, vārdā nosaukta kāda no senajām latviešu etniskajām vienībām — kurši ( " Chori"), sniegtas ziņas par to, ka Kursa iedalīta 5 valstīs ( " civitates"), kā arī pieminētas divas kuršu pilsētas ( " urbes") — " Seeburg" ( latviešu literatūrā parasti Jūrpils vai Ezerpils, domājams tagadējā Grobiņa) un " Apulia" ( Apūle tagadējās Lietuvas teritorijā).