Aldebarans
Aldebarans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: astronomijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Aldebarans | Aldebarani |
| Ģen. | Aldebarana | Aldebaranu |
| Dat. | Aldebaranam | Aldebaraniem |
| Akuz. | Aldebaranu | Aldebaranus |
| Lok. | Aldebaranā | Aldebaranos |
Sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli, attālums 68 ly.
Avoti: SV08
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas pats attiecas uz daudzu citu zvaigžņu nosaukumiem ( Aldebarans, no arābu val. ad-Dabarān).
- Urbēns piedāvāja elementu saukt arī par neoiterbiju, bet austriešu mineralogs fon Velzbahs piedāvāja saukt to par aldebaraniju ( " aldebaranium", par godu Aldebarana zvaigznei) vai kasiopiju ( " cassiopeium", par godu Kasiopejas zvaigznājam).
- Tās orbitālais ātrums ir 220 – 267 km/s. Saulei tuvākās ar neapbruņotu aci redzamās zvaigznes ir Centaura Alfa ( 4,36 gaismas gadu ( GG) attālumā), Sīriuss ( 8,6 GG), Procions ( 11,4 GG), Altairs ( 16,7 GG), Fomalhauts ( 25,1 GG), Vega ( 25,3 GG), Pollukss ( 33,8 GG), Denebola ( 35,9 GG), Arkturs ( 36,7 GG), Kapella ( 42,8 GG), Kastors ( ap 51 GG) un Aldebarans ( 65,0 GG).
- Aldebarans.
- Viņa saskatīja Lielos Greizos Ratus, sasveicinājās ar Polārzvaigzni, atrada Vērsi ar Aldebaranu raga galā, izzīmēja Dvīņus ar Kastoru un Polluksu, izsekoja Pūķa līkumiem, saskaitīja Kasiopejas šķautnes.