Alazeja
Alazeja īpašvārds, vietvārds
Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums – 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Stabili vārdu savienojumiAlazejas plakankalne. Alazejas zemiene.
- Alazejas plakankalne — Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m)
- Alazejas zemiene — zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
Avoti: PZT
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ulusa teritorijā ir vairākas darbojošas vai slēgtas hidrometeoroloģiskās polārstacijas ( Alazeja, Četirjohstolbovoja, Buhta Ambarčika, Mismedvežija).
- Rietumu apgabals atrodas Obas, Kondas un Sosvas upju baseinos, otrs apgabals ar daudz lielāku populāciju atrodas Jakutijā starp Janas un Alazejas upēm.
- Biezs upju tīkls, kura lielāko daļu veido Kolima ar pietekām ( Omoloja, Malijaņuja u.c.), kā arī Austrumsibīrijas jūrā ietekošās Alazeja, Boļšaja Čukočja u.c. Daudz ezeru, lielākais no kuriem ir Ņerpičjes ezers.
- Zemiene izvietojusies Kolimas upes lejtecē, ietver Alazejas un Boļšaja Čukočjas baseinus.
- Sākas Alazejas plakankalnē, satekot Neļkanas un Kadilčanas upītēm.