Alarihs
Alarihs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Alarihs | Alarihi |
| Ģen. | Alariha | Alarihu |
| Dat. | Alariham | Alarihiem |
| Akuz. | Alarihu | Alarihus |
| Lok. | Alarihā | Alarihos |
Alarihs I – vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 403. gadā pie Veronas Stilihons pieveica vestgotus Alariha vadībā.
- Konkrēts celtniecības iemesls varētu būt Alariha karagājiens uz Grieķiju 396. gadā vai arī vestgotu izlaupītā Roma 410. gadā.
- Taču iespaidu atstāj sešu jūdžu garais aizsargmūris " Heksamilions", kas tika uzcelts 4. gadsimtā aizsardzībai pret Alariha vestgotu iebrukumiem.
- 146. gadā romieši un 395. gadā vestgoti Alariha vadībā ieņēma cietoksni.
- Alarihs mira 410. gadā Kozencā, Dienviditālijā, pirms došanās uz Āfriku.