1.Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums. 3.Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums. 6.Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā. 7.Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā. Avoti: LPag, LME, FV, VlO, KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ciems veidojies ap Ānes muižu ( " Aahof").
- 1867. gadā uz valstij piederējušās Lejasmuižas ( vācu: " Aahof" — " Gaujas muiža") zemes Baltijas domēņu valde dibināja ciemu, kas 1873. gadā ieguva Valkas apriņķa miesta statusu.
- Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža ( " Aahof"), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža ( " Stalenhof") 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses ( " Klus") obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.
- Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža ( " Aahof"), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža ( " Stalenhof") 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža ( " Bonaventura") 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses ( " Klus") obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.
- Aahof var būt šādu vietu vāciskais nosaukums: