žvirkstēt
žvirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žvirkstu | žvirkstam | žvirkstēju | žvirkstējām | žvirkstēšu | žvirkstēsim |
| 2. pers. | žvirksti | žvirkstat | žvirkstēji | žvirkstējāt | žvirkstēsi | žvirkstēsiet, žvirkstēsit |
| 3. pers. | žvirkst | žvirkstēja | žvirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: žvirksti (vsk. 2. pers.), žvirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žvirkstot (tag.), žvirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žvirkstētu
Vajadzības izteiksme: jāžvirkst
Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, kā nu šī uzraususies uz krāsaugšas, tā zaldāts šai ar zobinu - žvirkst!
- Es, žvirkst!