žvindzoņa
žvindzoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žvindzoņa | žvindzoņas |
| Ģen. | žvindzoņas | žvindzoņu |
| Dat. | žvindzoņai | žvindzoņām |
| Akuz. | žvindzoņu | žvindzoņas |
| Lok. | žvindzoņā | žvindzoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvindzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To jūs nespējāt izprast, bet vēlāk, kad izdzirdējāt plīstošā stikla žvindzoņu un akmeņu rībēšanu pa jumta skārdu, jūs aptvērāt, uz kuru pusi sievietes aizgājušas, tikai nu jau bija par vēlu: sievietes jau atriebjas par Dovīdu — par vienīgo vīrieti, kas pratis uz viņām skatīties, viņās klausīties un pat ieraudzīt viņas skaistākas, labākas un gudrākas, nekā būtu bijušas patiesībā.